Lv En

Alternative content

Get Adobe Flash player

Aktuāli, par nodokļu politiku Latvijā.

Politiķu virzītās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kā arī citos nodokļu likumos pēdējo nedēļu laikā ir raisījušas sašutuma vētru uzņēmēju vidē. Diemžēl aizvien vairāk sāk šķist – politiskajā olimpā nevienu tā pa īstam neinteresē nodokļu maksātāju viedoklis un argumenti.

 

Nav pamatojuma

 

„Diemžēl no valsts puses šobrīd dzirdamie argumenti mainās, atkarībā no nepieciešamības. Ja sākotnēji kā arguments mikrouzņēmumu nodokļa celšanai tika minēts pieņēmums, ka šo likmi uzņēmēji visai plaši izmanto nodokļu optimizācijai, tad pēc tam, kad norādījām – likumdošanā jau ir novērstas šīs nepilnības – kā jauns arguments parādījās nepieciešamība nodrošināt mikrouzņēmumos strādājošo sociālās garantijas,” sarunā ar Saldo pauda grāmatvedības speciāliste un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Lienīte Caune. Paradoksāli, taču realitātē arī šīs it kā rūpes par strādājošo sociālajām garantijām īsti tomēr neiztur kritiku, jo atbilstoši statistikas datiem ir visai mazs cilvēku skaits, kuri strādā tikai mikrouzņēmumos. Lielākajai daļai šī ir papildu darba vieta vai vispār savs bizness ar papildu peļņas iespēju paralēli algotajam darbam. „Ja mēs pieņemam, ka mikrouzņēmums ir veids, kā uznēmēji cenšas optimizēt nodokļus, tad rodas jautājums – kādēļ mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju vidējais apgrozījums 2013. gadā ir tikai 5311 lati mēnesī? Manuprāt, ja šī būtu nodokļu optimizācijas shēma, tad vidējam apgrozījumam būtu jābūt ap 30 tūkstošiem,” pauž L.Caune, piebilstot, ka visu garo un kaislīgo diskusiju gaitā uzņēmējiem radusies pārliecība, ka politiķi vispār necenšas ieklausīties nodokļu maksātāju argumentos, bet tikai sev vien zināmu iemeslu dēļ virza nodokļu izmaiņas, kas faktiski var iznīcināt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma sākotnējo jēgu.

Tad pēkšņi parādījās jauna Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu redakcija, ko iniciēja Ekonomikas ministrija, un kurā ir paredzēta gan diferencēta nodokļa likmes piemērošana no 9-15% , kā arī pārejas periods uz jauno kārtību. Un līdz ar to radās visai prozaisks jautājums – kuru tad versiju galu galā Saeima pieņems galīgajā versijā, taču ne viens, ne otrs variants ar uzņēmējiem nav izdiskutēts, pauž L.Caune. „Pats interesantākais visā šajā stāstā ir fakts, ka neoficiālās sarunās gan Valsts ieņēmumu dienesta, gan Finanšu ministrijas pārstāvji norāda, ka viņi nemaz neatbalsta šādu grozījumu ideju. Tajā pašā laikā Koalīcijas padomē šie grozījumi ir akceptēti un attiecīgi ierēdņiem ir jāpilda politiķu vēlmes,” skaudri secina uzņēmēja.

No vienas puses paradoksāli, bet no otras puses Latvijā tas ir jau ierasti, ka šiem priekšlikumiem nav pievienoti nekādi ekonomiski pamatojumi vai aprēķini. Ir tikai budžetā iestrādāta prognoze, ka līdz ar nodokļa likmes izmaiņu iecerēts nākamgad budžetā iekasēt vairāk naudas. Taču uzņēmēju viedoklis ir visai kategorisks – ir visai naivi cerēt, ka līdz ar likmes paaugstināšanu automātiski palielināsies nodokļu ieņēmumi. Drīzāk varam sagaidīt pretēju efektu, uzskata L.Caune, piebilstot, ka vēl lielāku neizpratni rada politiķu atziņas par to, ka šis grozījumu projekts nav pilnīgs un acīmredzot nākamā gada laikā būs jāvērtē un jāveic likuma precizējumi. „Nu pasakiet – kā var virzīt uz apstiprināšanu likumu, par kuru jau šobrīd runā, ka būs nepieciešams veikt grozījumus nākamgad? Te pat nav skaidras atbildes – ko īsti politiķi ar šo lēmumu grib panākt? Tas vairāk izskatās pēc populisma, kas vērsts uz vēlētājiem. Šī rīcība vairāk izskatās pēc izrādīšanās un budžeta zīmēšanas uz papīra. Tas ir tāds kā politiskais leļļu teātris pirms nākamā gada vēlēšanām,” skaudri secina uzņēmēja.

L.Caune atgādina, ka Mikrouzņēmumu nodokli savulaik ieviesa ar mērķi veicināt cilvēkus pievērsties uzņēmējdarbībai. Bet nav pagājuši pat daži gadi, kad jau sākotnējā ideja pašos pamatos tiek iznīcināta. „Ļaujiet taču vismaz trīs gadus uzņēmējiem iestrādāties, pierast pie sistēmas, nodokļu maksāšanas kārtības. Ja ir problēmas ar sociālajām garantijām – nu tad sēžamies pie galda, diskutējam. Nosakām kādu papildu fiksētu sociālo iemaksu summu gadā. Bet svarīgi ir runāt un diskutēt, nevis meklēt nepamatotus ieganstus. Kur tad ir tie reālie piemēri par nodokļu optimizācijas shēmām?” pauž uzņēmēja.

 

Iedragā uzticību

 

L.Caune atgādina, ka savulaik valdība apstiprināja nodokļu politikas pamatnostādnes, kur skaidri tika atrunāts, kas un kādā veidā mainīsies, vai nemainīsies. Kādā veidā notiks lēmumu pieņemšana par nodokļu likumdošanas izmaiņām. „Šobrīd mēs skaidri redzam, ka valdība pārkāpj pati sevis pieņemtu dokumentu, jo iestrādātās apņemšanās netiek pildītas, diskusijas ar uzņēmējiem būtībā nenotiek. Vēl vairāk – atcerēsimies – vēl pavisam nesen tika pieņemti grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kur bija atrunāts grafiks un apjoms, kā tiks mazināta nodokļa likme. Un tagad? Būtībā likums netiek pildīts. Un tas nekas, ka likumu maina. Runa ir par tiesisko paļāvību,” uzsvēra uzņēmēja.

L.Caune gan atzīst, ka tie uzņēmēji, kuri Latvijā strādā jau gadus 20, ir pieraduši pie Latvijas mūžam mainīgās un absolūti neprognozējamās nodokļu likumdošanas grozīšanas. „Taču patlaban ir jau izaugusi jauna paaudze, kuri iesaistās biznesā, sāk veidot savus uzņēmumus. Viņiem ir pilnīgi cita dzīves uztvere. Diez vai viņi sapratīs, kā tas var būt, ka šodien valdība saka vienu, bet jau pēc mēneša pavisam ko citu. Faktiski mani satrauc tas, ka ar šādām nekonsekvencēm valdība pilnībā sagrauj šo jauno uzņēmēju uzticēšanos valstij, stabilitātei un drošai uzņēmējdarbībai,” viņa norāda, piebilstot, ka šai jaunajai uzņēmēju paaudzei lielākoties nemaz nav prātā blēdīties nodokļu nomaksā. Viņiem ir citas vērtības, bet tieši šie jaunie cilvēki ir tie, kuri uzsāk savu ceļu šodien kā mikrouzņēmēji lielajā biznesā. „Valdība arī nespēj saprast vēl vienu svarīgu niansi – lai arī skaļi tiek deklarēts, ka esam atguvušies no krīzes, tomēr realitāte ir pilnīgi cita. Mēs vēl neesam pilnībā piecēlušies no šā smagā kritiena. Bet ar saviem lēmumiem politiķi atkal mūs grūž atpakaļ,” uzskata nodokļu eksperte.

L.Caune norāda, ka šobrīd Latvijā ir ap 66 tūkstošiem mikrouzņēmēju. „Tas nozīmē, ka realitātē tie ir vismaz 66 tūkstoši potenciālo vēlētāju. Es patiešām nespēju saprast to politiķu loģiku, kuri tik vienkārši un neapdomīgi ir gatavi šādā veidā spēlēties ar vismaz 66 tūkstošiem vēlētāju balsu,” viņa akcentē, piebilstot, ka šoreiz uzņēmējiem bija ļoti smagi cīnīties pret politiķu neloģisko rīcību, jo atšķirībā no citiem gadiem, šogad valdība virza ļoti daudz izmaiņu dažādos nodokļu likumos, kas faktiski neļauj uzņēmējiem pietiekami stipri aizstāvēt savas intereses.

 

Jaunu var nebūt

 

L.Caune neprognozē, ka līdz ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izmaiņām strauji saruks šajā segmentā strādājošo uzņēmēju skaits. „Visticamāk, pirmās vēsmas uzņēmēji sāks izjust pēc aptuveni pusgada. Tad arī taps lielāka skaidrība, kas reāli notiks. Protams, varu tikai vēlreiz uzsvērt, ka valdība naivi cer, ka palielināsies ieņēmumi. Esmu pārliecināta, ka nodokļu apjoms kritīsies. Taču būtiskāks risks ir tas, ka līdz ar šo lēmumu pusceļā var tikt apturēts diezgan liels skaits to cilvēku, kuri varbūt tieši šobrīd bija gala lēmuma pieņemšanas brīdī par iespēju uzsākt pašiem savu uzņēmējdarbību. Nu sakiet – par kādu biznesu cilvēks var domāt, ja viņam visai skaidri nodefinē – šajā valstī tu ne ar ko nedrīksti rēķināties. Un vismazāk – ar nodokļu politikas stabilitāti,” pauda uzņēmēja.

 

Spiež zemāk

 

Valdības attieksmi pret biznesu skaidri demonstrē arī vēl vienas sagaidāmās izmaiņas – faktiski jauns administratīvais slogs uzņēmējiem – runa ir par lēmumu piespiest mikrouzņēmumu īpašniekus uzskaitīt darbinieku reālās darba stundas. „Un mēs šeit vēl gribam runāt par administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējdarbībai? Vai kāds var loģiski paskaidrot, kāpēc tas ir vajadzīgs? Un ko tas reāli dos biznesam, ja nerēķinām to, ka tā būs papildu birokrātija uzņēmējam. Turklāt vēl paliek jautājums – kurš šos pierakstus kontrolēs pārbaudīs? Un kādiem mērķiem šie dati tiks izmantoti? Te vairāk izskatās pēc kārtējā ķeksīša, kurš turklāt pat īsti neļauj saprast – priekš kam?” skarbi jautā L.Caune, piebilstot, ka pašreizējo situāciju, iespējams, var izskaidrot arī ar to, ka pašreiz Saeimā no 100 deputātiem tikai trīs ir saistīti ar reālu uzņēmējdarbību. „Iespējams, tas arī ir tas iemesls, kādēļ no politiķu puses nāk visai dīvainas idejas un priekšlikumi. Ja cilvēks nav reālajā dzīvē darbojies biznesā, viņam ir visai grūti saprast, kāpēc jebkuras, pat niecīgākās, uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas izmaiņas, kas nav precīzi izvērtētas, var radīt graujošu efektu pretēji varbūt pat labi domātajam. Savulaik man augstskolā pasniedzējs mācīja, ka samazinot vai palielinot pat tikai par pusprocentu nodokļa likmi, tiek ietekmēta visa makroekonomikas vide,” pauž speciāliste.

Tāpat uzņēmējus izbrīna papildu nodevas ieviešana, ko paredz izmaiņas likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli. Grozījumi būtībā paredz 50 eiro nodevu tikai par to vien, ka uzņēmums ir reģistrēts – ja uzņēmējdarbība nenotiek reāli, vai tā bijusi ar zaudējumiem, tik un tā minētie 50 eiro uzņēmējam būs jāsamaksā, izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus.

L.Caune norāda, ka pašreizējā procesā nevar vainot Finanšu ministrijas darbiniekus, jo viņi zināmā mērā ir politiķu ķīlnieki. „Mēs – uzņēmēji – savā starpā esam runājuši, ka Finanšu ministrijā vispār vajadzētu izveidot speciāli departamentu, kura darbinieku pamatuzdevums būtu strādāt ar šīm dažādajām no politiķiem nākušajām idejām, lai loģiski un diezgan vienkārši spētu viņus pārliecināt, ka ideja ir ne tikai neloģiska, bet dažreiz pat bīstama ekonomikas attīstībai,” klāsta L.Caune. Uzņēmēja uzskata, ka diez vai būtu iespējama tik haotiska rīcība saistībā ar nodokļu politiku, ja valdība patiešām strādātu kā vienota komanda, kas vadītos nevis no kādiem nesaprotamiem, bet gan skaidri koordinētiem un argumentētiem faktiem, lēmumus par jebkādām izmaiņām pieņemot tikai un vienīgi balstoties uz rūpīgu un vispusīgu tautsaimniecības analīzi. „Ja reāli dzīvē darbotos nodokļu stratēģija, kas būtu izstrādāta, vadoties no pilnīgi visiem iespējamajiem faktoriem, diez vai mēs ar tik apskaužamu regularitāti piedzīvotu tik krasus un pārsvarā nesaprotamus lēmumus. Kāds izlemj, ka vajag kaut ko mainīt un paaugstināt, bet nevienam īsti nav skaidrības – kāpēc to vajag? Mums šobrīd vispār valsts līmenī nav nekādas vīzijas par valsts tālāko attīstību. Jā – nākamgad mēs iestājamies eiro zonā. Bet tālāk? Vai esat dzirdējuši kādu drošu un stabilu prognozi no valdības puses – kas notiks tālāk? Kādi ir mūsu nākamie lielie mērķi, kurus kā valsts gribam sasniegt? Tādu nav,” norāda L.Caune.